Esmu tango skartā, un mana dzīve dalās dzīvē Pirms tango un dzīvē Ar tango. Pirmā sastapšanās ar tango notika 2006.gada janvārī, kad kopā ar savu vīru Ivaru Ābeli iesaistījāmies pavisam nesen Rīgu skārušā Argentīnas tango apguvē. iesākums bija ļoti intensīvs un jau tā paša gada martā organizējām tango apmācību arī Liepājā, kas tad arī ir tango Liepājā dzimšanas diena. Paši mācījāmies un ar apgūto dalījāmies ar citiem. 2006.gada vasarā piedlījāmies pirmo viesskolotāju Ines Moussavi(Vācija) un Erik Jeurissen(Nīderlande). tango kursā Rīgā. Pēc Ivara uzaicinājuma Rīgu apmeklēja arī Tango Zen meistars no ASV Čans Parks, kurš nākamajā gadā ar divu mēnešu kursu pabija arī Liepājā. Grūti pat uzskaitīt visus apmeklētos skolotājus Rīgā, jo tas bija sākuma periods, kad netika izlaistst neviens atbraukušais skolotājs, jo no katra centāmies ko paņemt un meklējām savu skolotāju. Pirmais ārzemju brauciens uz Hamburgu, Vācijā, un pirmās īstās tango kurpes. Pirmais argentīnieties Liepājā - Rubens Terbalka no Buenosairesas 2008.gadā un tanī pat gadā lielais ceļojums uz Tango Meku. Lietu patiesā ieraudzīšana un sapratne par tango dzīvi normālā un ierastā veidā. Vairāk kā divu mēnešu nemitīgas un mērķtiecīgas tango izzināšanas, pieredzēšanas laiks Buenosairesā deva īsto sapratni par to,daudzas atklāsmes, uz kurām tālāk būvēt tango Liepājā.
Mana atkārtotā atgriešanās Buenosairesā,nu jau vienai 2015. gadā, bija kā laba atgādne un tikai nostiprināja jau agrāk saprasto, un deva pārliecību par to, ko daru un ar ko dzīvoju te.Un, protams, daudz laba tango.
Mans ceļš tango ir parastais- no dejas uz mūziku, un muzikalizēt man piespiedusi pati dzīve, paliekot ar pamatīgo Ivara tango mūzikas kolekciju un materiāliem. Esmu apmeklējusi dažādus muzikalizētāju kursus un piedalījusies TDJ semināros, pētījusi dažādu pieeju, bet visspilgtākā pieredze bija leģendārais Felix Picherna, kuru sastapu Romā. Mana muzikalizēšanas bāzes vieta ir Liepāja, bet esmu aicināta dalīties ar savu mūzikas salikumu starptautiskos tango pasākumos Rīgā un Lietuvā. Muzikalizēšana dod īpaši gandarījumu un baudu, tas ir kā iekur un uzturēt visa vakara garumā tango ugunskuru, lai visiem būtu patīkami un labi.
Šo gadu laikā esmu arī atradusi savu dejošanas stilu, un tas ir milonguero stils, ko dejo vairākums Buenosairesas milongās. Ar to tad arī dalos savās tango stundās ceturtdienās, nu jau vairāk kā 9 gadu tango apmācības pieredzē. Tam pamatā ir Zen princips, kur
mazāk ir vairāk. Uzskatu, ka tango tehnikas bezgalīga apgūšana, arvien sarežģītāku un gluži vai akrobātisku figūru izpildišana, kas nekur nav pielietojama, mūs aizved tālu prom no tango patiesās dabas, kur pamatā spontanitāte, prieks par esošo mirkli, impulsa apspēle, ķermeniska reakcija uz mūziku un nebeidzama improvizācija. Un mēs nevar dejot nekādi citādi kā vien tā, kāda ir mūsu patiesā būtība, ja vien ļaujamies tango. Ne labāk, ne sliktāk, ne prasmīgāk vai ne tik prasmīgi, bet vien tā, kādi esam. Un tas ir vienreizēji un neatkārtojami. Esmu par to pārliecinājusies visur, kur sastapts patiess tango.
